1965. gads. Godprātīgi, naivi komjaunieši un viltīgi konjunktūras komjaunieši, Latvijā plašā straumē ieplūst pārceļotāji no plašās padomju savienības, klaja rusifikācija, parādās Raimonds Pauls, Imants Kalniņš ir pārņemts ar The Beatles, drīz viņš sāks provocēt brīvdomību, radioaparāts “Spīdola” par godu Raiņa Spīdolai. Tiek uzkonstruēts mikroautobusa “Latvija” prototips, sāk darboties Pļaviņu HES. Neviens muti nepalaiž, jo nezina, kurš darba kolēģis vai studiju biedrs varētu būt VDK ziņotājs. Gagarins jau ir uzlidojis kosmosā un noskaidrojis, ka debesīs Dieva nav. Tagadējā Esplanādē tiek atklāts piemineklis Rainim. Ideoloģiskā cenzūra ir pilnbriedā.
Tomēr šai vidē parādās pirmie īstas dzejas iedīgļi, dzeja ar dzīvām emocijām, reizēm panaiva, bet tomēr no sirds, nevis no idejiskas konjunktūras. Vairāku Latvijas dzejnieku grāmatas vairs neiekļaujas valdošās ideoloģijas nosacījumos. Cilvēki arī ir noilgojušies pēc tiešas, emocionālas runas. Šajā brīvas, brīvākas dzejas vilnī top arī grāmata “Motocikls”. Tā iegūst lielu popularitāti. Leģendārais režisors Pēteris Pētersons iestudē skatītāju iemīļotu izrādi. Cilvēkiem ir apnicis vārda sastingums, tā ideoloģiskā vadāmība. Cilvēkiem tas ir apnicis arī teātrī un mūzikā. Un cilvēkiem ir apnikušas stīvas, pompozas gleznas. “Motocikls” nāk kā svaiga vēja pūsma. Jaunākiem cilvēkiem tas nav saprotams – kāpēc gan tika reglamentētas sajūtas un emocijas? Brīvas sajūtas un emocijas noved līdz brīvdomībai.
“Motocikla” autors ir pasmaidījis, skaidrodams grāmatas popularitāti apmēram tā – nu, manu grāmatu jau pirka mehāniķi un motociklisti, domādami, ka tur būs daudz labu tehnisku padomu. “Motocikls” nav tikai dzeja, simbols vai metafora. Tāds motocikls reāli bija. Autors ar to tika izbraucis daudzus Latvijas celiņus.
Motociklam bija arī blakusvāģis. Kas bija blakusvāģī? Mana vectēva nozvejotās un vecmammas kūpinātās zivis, vēlme dzīvot dzīvu, nereglamentētu dzīvi, meitenes un sievas, bērni un radinieki, kāre pēc ceļa, jauna cilvēka trauksme, vēlme dzejot un rakstīt, Knuta Hamsuna kopotie raksti, milzīga vēlme izzināt pasauli un izglītoties, Ķemeru avotu smakas, Tukuma čigāni, trauksmains naivums un godprātība, telts un spinings, kedas, jā, kedas, nemiers, nemiers.
Ņemiet par labu, “Motocikls” ir izdots vēlreiz. Varbūt īstajā laikā un vietā.
Rimants Ziedonis
