Rīga II. Labākās famīlijas 1

Augusta Deglava kultūrvēsturiskais romāns “Rīga” ir Vērtība vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, tas ir apjomīgs laikmeta liecinieks: 19. gs. 60.–90. gadu Rīga, tās plašais sabiedrības spektrs un, galvenais, jaunās latviešu inteliģences veidošanās un tās nozīmes palielināšanās, pieaugot latviešu īpatsvaram lielpilsētā. Otrkārt, romānā rodam apstiprinājumu, ka 19. gs. 2. pusē notiek nacionālās pašapziņas meklējumu un atradumu paradigmu maiņa: no folkloras, latviskās mentalitātes un dzīvesziņas apcirkņiem lauku vidē tā mērķtiecīgi ietiecas pilsētvidē un turpina latviskās garamantas veidošanās procesu jau sarežģītākos apstākļos — daudznacionālajā Rīgā. Treškārt, romānā sastopam plašu vēsturisku personību un reāliju galeriju. Romāns — Rīgas un latviešu kultūrvides panorāma, kas fascinē un ir Vērtība arī 21. gadsimta Rīgas un tās sabiedrības kopainā. Literatūras laikraksta “KonTEKSTS” galvenā redaktore, Dr. philol. Sandra Ratniece Nācijai grūtos brīžos A. Deglava “Rīgā” var atrast instrukcijas par to, kā rīkoties. Latviešu tautas atmodas gados, kad man kā Latvijas Vides aizsardzības kluba viceprezidentam nācās vadīt daudzas pretošanās akcijas pret komunistiem un Padomju armiju, piemēram, Zvārdes poligona atbrīvošanu, pirmo pretkomunistu mītiņu Latvijā un daudzus citus pasākumus, vienmēr romāna “Rīga” visas trīs grāmatas bija noliktas grāmatplauktā “rokas stiepiena attālumā”. Ja apjuku un nezināju, kā rīkoties, izlasīju, kā latvieši rīkojās līdzīgās situācijās laikā, kad radās Latvijas nācija — jo uz šīs pasaules viss atkārtojas. Rakstnieks un kinoproducents Pāvils Raudonis