Valmieras puikas ir īpašs jēdziens, un tā būtību atklāt vislabāk palīdz Pāvila Rozīša (1889-1937) romāns "Valmieras puikas" (1936), kas stāsta par vienu gadu Latvijas mazpilsētas iemītnieku dzīvē. Notikumi risinās pirms 1905. gada revolūcijas, kad vietējie iedzīvotāji cīnās par savām tiesībām, rīkojot slepenas sapulces un iedrošinot cits citu uz domām par cīņu.
Notikumi skatīti galvenokārt tālaika Valmieras skolēnu acīm. Viņi mācās, lasa, prāto, strīdās, vēro pieaugušo dzīvi, mēģina izprast sarežģīto laiku un tā problēmas. Romānā ir daudz autobiogrāfiska materiāla. Tajā spilgti izpaužas autora novērotāja prasmes un māka veidot aizraujošu sižetu un interesantus raksturus: drosmīgos un aizrautīgos Valmieras puikas, sapņotājas meitenes, dažādu uzskatu skolotājus un kolorītus vietējos iedzīvotājus. Romānā tēlaini atainota Valmieras daba un pievilcība, īpaši Gauja, jo "Valmiera bez Gaujas nemaz nebūtu Valmiera. Pilsēta bez upes ir kā vijole bez stīgu."
