Kriminālprocesa likumama - 10 pagātnes mācības un nākotnes

Lasītāju vērtējumam tiek nodots kriminālprocesa aktualitātēm veltīts 24 autoru rakstu krājums prof. Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātniskā redakcijā.

2005. gada 21. aprīlī Saeima pieņēma daudzus gadus tapušo Kriminālprocesa likumu (KPL), kas stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot kopš padomju laikiem spēkā esošo 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu.

Tomēr līdz ar KPL pieņemšanu kriminālprocesuālo tiesību reformēšana nebeidzās – kopš 2005. gada tā intensīvi turpinājusies līdz pat šim brīdim. Pēdējo nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā KPL grozīts 26 reizes. Kopumā likuma A un B daļā grozīta vairāk nekā puse pantu, savukārt starptautiskajai sadarbībai veltītā C daļa ieguvusi pavisam citu veidolu.

KPL grozījumi veikti galvenokārt trīs būtisku apstākļu dēļ: iedzīvinot ES normas, labojot neprecizitātes, pretrunas un nepilnības un reaģējot uz tiesību piemērošanas praksē apzinātām aktualitātēm.

Aizvadītajos desmit gados aktīva bijusi arī kriminālprocesuāli tiesiskās jomas pētniecība. Šajā laikā lasītāju vērtējumam nodots salīdzinoši daudz publikāciju par kriminālprocesa aktuālajiem jautājumiem, nolasīti daudzi referāti vietēja un starptautiska mēroga konferencēs, aizstāvētas vairākas disertācijas, un vairākas šobrīd ir izstrādes procesā.

Atzīmējot KPL desmitgadi, radās ideja par kādu paliekošāku veikumu, piemēram, konferenci un monogrāfisku rakstu krājumu par jautājumiem, kas bijuši aktuāli kriminālprocesā pēdējo desmit gadu laikā, ir aktuāli šobrīd un prognozējami saglabās vai iegūs aktualitāti tuvākajos gados. Rakstu krājuma veidošanai tika uzrunāti cilvēki, kuri šo pēdējo desmit gadu laikā kādā veidā bijuši saistīti ar kriminālprocesa pētniecību – vai nu aizstāvējuši disertāciju kriminālprocesuālo tiesību jomā, vai šobrīd to izstrādā, vai arī sarakstījuši kriminālprocesa jautājumiem veltītas publikācijas.

Pateicoties uzrunāto juristu atsaucībai, ir tapis rakstu krājums, kurā iekļauti 24 autoru raksti – pirmpublikācijas. Autori pārstāv gan akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rēzeknes Augstskolu, gan juridiskās prakses iestādes – Saeimu, Augstāko tiesu, prokuratūru, advokatūru. Krājuma autori netika saistīti ar kādu konkrētu kriminālprocesa institūtu, viņi varēja izvēlēties rakstīt par to jautājumu, kas pašiem šķiet pats aktuālākais un par kuru izteiktās domas spētu ieinteresēt arī citus. Tādējādi grāmatā aptverts plašs ar kriminālprocesu saistītu jautājumu loks, kas attiecināms gan uz KPL Vispārīgo daļu, gan Sevišķo daļu, gan skar arī starptautiskās sadarbības jautājumus, kurus saista viens aspekts – aktualitāte mūsdienu apstākļos. Krājumā apkopotie raksti atklāj mūsdienu kriminālprocesa aktualitātes Latvijā, tādā veidā sniedzot paliekošas liecības arī vēsturei. Tie tapuši, ņemot vērā kriminālprocesuālo normu redakcijas, kādas tās ir spēkā 2015. gada maijā–jūnijā.

Publikācijās paustie viedokļi noderēs visiem, kuru interešu lokā ir kriminālprocesa tiesības.