Pasakai nedaudz līdzīgo stāstu “Digitālā detoksikācija” sarakstījis Vitālijs Rakstiņš, drošības eksperts ar daudzu gadu pieredzi Aizsardzības un Iekšlietu ministrijā, NATO štābā, diplomātiskajā dienestā Apvienotajā Karalistē un Ukrainā; viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un docētājs, kā arī bērnu grāmatu un izglītojošo spēļu autors.
Šis stāsts vēsta par četriem pusaudžiem, kuri ir spiesti veselu mēnesi pavadīt meža būdiņā bez jebkādas pieejas tehnoloģijām, kas viņiem ir tik ļoti ierastas. Viņu pārdzīvojumi uzskatāmi atklāj, kādas var būt digitālās atkarības un iespējamās noziedzības sekas. Pusaudžu pieredze internetā bija kļuvusi pavisam nelāga, un viņiem nepieciešams laiks, lai pārvērtētu savu rīcību un kļūdas.
Stāsts kalpo par brīdinājumu. “Jūs dzīvojāt tiešsaistē kā spēlē, pilnībā neapdomājot sekas. Bet, redziet, viss, ko jūs darāt digitālajā pasaulē, vienmēr atgriezīsies un vajās jūs reālajā dzīvē. (..) Jūsu atkarība no interneta bija iemesls, kāpēc jūs pārkāpāt likumus. Nolūks jūsu trimdai bija dot iespēju no jauna atklāt patiesās dzīves bagātību. Tas pat nebija sods. Tā bija iespēja restartēt savu domāšanu, sākt dzīvot īstu dzīvi,” izraidījuma beigās jauniešiem saka policists Māris.
V. Rakstiņa grāmata domāta sarunai tiklab ģimenē, kā arī klasē par digitālo drošību, izaicinājumiem un briesmām, kuras mūsdienu jauniešiem rada pārmērīga iesaiste interneta pasaules nepārredzamajos labirintos. Autors to iesaka kā palīglīdzekli sociālo zinību un klases stundās, lai diskutētu par tematiem, kuru aktualitāte mūsdienās nav noliedzama un ignorējama.
