Kā būtu, ja būtu... jeb kļūdas, neizmantotās iespējas un nožēla

Arturs Frīmens ir pasaulslavens psihoterapeits, Kognitīvās terapijas institūta (Indiānas štatā) prezidents un daudzu kognitīvās psiholoģijas tematikai veltītu bestselleru, tostarp grāmatas“Desmit vismuļķīgākās cilvēku kļūdas”, autors. Vai starp mums ir kāds, kurš varētu apgalvot, ka itin nekad nav kļūdījies, nav palaidis garām lielisku iespēju vai nav nožēlojis paša izdarītu nepareizu izvēli?! Šī grāmata domāta tiem, kuri nemitīgi domā par pagātni, par to, ka savulaik kaut ko varēja darīt, bet neizdarīja, ka vajadzēja izvēlēties to, bet izvēlējās pavisam ko citu. Doktors Frīmens un viņa kolēģe Roza de Volfa apraksta metodes un vingrinājumus, kas lasītājiem palīdzēs “atbloķēt” pagātni. Autori rāda, kā iespējams ātri tikt vaļā no postīgajām domām par to, kā būtu, ja būtu, un beidzot piepildīt savas vēlmes.

Koncepciju, kas vēlāk tika nodēvēta par kognitīvo terapiju, es izstrādāju pirms trīsdesmit gadiem un kopš tā laika ar lielu gandarījumu vēroju, kā mani studenti un nu jau arī kolēģi tālāk attīsta un pilnveido šo terapiju, kura palīdz atbrīvoties no nemiera un depresijas, kā arī atrisināt daudzas un dažādas citas psiholoģiskās problēmas.

Viens no viņiem ir Arturs Frīmens. Divpadsmit gadus mēs abi kopā strādājām Pensilvānijas universitātes Kognitīvās terapijas centrā, un šobrīd viņš ir viens no galvenajiem šīs jomas speciālistiem. Ar savām profesionālajām kognitīvās terapijas lietošanai veltītajām publikācijām un plašo personības sabrukuma terapijas praksi viņš iemantojis pelnītu atzinību psihoterapeitu aprindās.

Ļoti priecājos, kad viņš man paziņoja, ka rakstot šo grāmatu kopā ar Rozu de Volfu. Roza, augsti profesionāla žurnāliste, lielus pūliņus veltījusi tam, lai ar kognitīvo terapiju iepazīstinātu pēc iespējas plašāku sabiedrību. Veids, kādā Roza sniedz informāciju, apliecina to, ka viņa ne tikai lieliski pārzina attiecīgo vielu, bet arī prot visai sarežģītas lietas izklāstīt katram viegli uztveramā un saprotamā veidā.

Artura dziļās zināšanas un Rozas prasme populārā veidā interpretēt materiālu ir vainagojušās ar lielisku rezultātu – iznākusi grāmata “Kā būtu, ja būtu”, kas tiešām var palīdzēt tiem, kuri jūtas kā savas pašu pagātnes ķīlnieki.

Varbūt šīs grāmatas lasītājiem būtu interesanti uzzināt kaut ko vairāk par kognitīvās terapijas rašanos un attīstību.

Pirms trīsdesmit gadiem es nodarbojos ar tradicionālo psihoanalīzi un veicu pētījumus Freida teorijas un depresijas terapijas jomā. Taču pētījumu rezultāti mani mudināja skatīties pāri tās tradicionālajām robežām. Es sapratu, ka pacienti – neatkarīgi no tā, kādas psiholoģiskās problēmas viņus nomāc, – ir tendēti nepareizi interpretēt no citiem cilvēkiem saņemtos signālus. Turklāt viņi turas pie milzum daudziem pilnīgi nepamatotiem priekšstatiem par sevi un citiem. Es atklāju, ka šo nepareizo priekšstatu un kļūdaino vērtējumu koriģēšana palīdz viņiem uzlabot pašsajūtu un sasniegt savus mērķus. Vairs nebija vajadzības tik daudz laika veltīt bērnībā sakņoto problēmu noskaidrošanai. Ar koncentrēšanos uz “šeit un tagad” aktuālajām problēmām parasti bija gana, lai relatīvi īsā laikā panāktu pacientu garīgā stāvokļa uzlabošanos. Šo novērojumu apstiprināja daudzi zinātniskie pētījumi.

Tajos apkopotie dati, kā arī bagātīgā klīniskā prakse liecināja, ka cilvēki savas slimīgās garastāvokļa svārstības un pašiznīcinošo uzvedību var koriģēt, ņemot talkā dažus diezgan vienkāršus principus un metodes.

Daudzsološie rezultāti kļuva par iedvesmas avotu šo metožu popularizēšanai. Patlaban kognitīvās terapijas centri ir atvērti ne tikai vairākās Amerikas Savienoto Valstu pilsētās, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Anglijā, Skotijā, Itālijā, Argentīnā, Francijā, Spānijā un Portugālē. Informāciju par kognitīvo terapiju plašai sabiedrībai dara pieejamu arī daudzas grāmatas, tostarp tā, kura patlaban ir jūsu priekšā. Esmu pārliecināts, ka šīs grāmatas lasītāji kļūs laimīgāki, mācoties pārvarēt savu slimīgo piesaisti pagātnei, proti, atsakoties no domāšanas modeļa, kuram Arturs Frīmens un Roza de Volfa devuši tik trāpīgu nosaukumu – “kā būtu, ja būtu”.

Ārons T. Beks,

Pensilvānijas universitātes profesors un

Kognitīvās terapijas centra direktors