Mierinājums. Kā rast stiprinājumu, pārdzīvojot tuva cilvēka zaudējumu

Apgāds “Lietusdārzs” izdevis grāmatu, pēc kuras vajadzība var rasties jebkuram cilvēkam. Tās nosaukums ir īss un ietilpīgs: “Mierinājums”. Apakšvirsraksts skaidri un gaiši vēsta, kāpēc  izdevums ir tik vajadzīgs: tas ierāda, kā rast stiprinājumu, pārdzīvojot tuva cilvēka zaudējumu.

Grāmatai ir divi autori:  Elizabete Kiblere-Rosa un Deivids Keslers.

Visā pasaulē pazīstamās medicīnas doktores Elizabetes Kibleres-Rosas grāmata “Aizejot” (latviešu valodā - “Lietusdārza” izdevumā) ir mainījusi veidu, kā domājam par dzīves noslēgumu. Savā pēdējā darbā “Mierinājums” viņa kopā ar Deividu Kesleru rūpīgi un iejūtīgi vada lasītājus cauri sērām par zaudētu tuvinieku un sniedz mierinājumu un pat iedvesmu dzīves grūtākajā brīdī. 

Autori iejūtīgi stāsta, kā pieņemt tuva cilvēka zaudējumu un soli pa solim atgriezties ikdienas dzīvē, pat ja sākotnēji tas šķiet neiespējami. Elizabete Kiblere-Rosa un Deivids Keslers sniedz smalku ieskatu sērošanas procesā un izskaidro soļus, kas lielākoties jāveic pēc smaga zaudējuma. Grāmata personīgi uzrunā ikvienu, kam mūžībā aizgājis kāds tuvs cilvēks, turklāt tā palīdz arī citiem izprast dzīves laikā pieredzētos zaudējumus un sadziedēt senas emocionālās brūces.

Mēs reaģējam uz nāvi tik daudzos un dažādos veidos. Varam būt dusmīgi, nomākti, vainot sevi vai kādu citu, noslēgties, slīgt depresijā vai nespēt gadiem ilgti pieņemt zaudējumu. Autori pacietīgi skaidro, kā atrast jēgu notikušajā un veidot turpmākās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. Lai gan grūtā brīdī emocijas var šķist teju neizturamas, sēras par tuvinieka nāvi ir daļa no aizgājēja godināšanas. Tādēļ tās nedrīkst sasteigt vai noliegt – mums tām jāļaujas un jāpieņem, ka tuva cilvēka zaudējums var ietekmēt daudzos un dažādos veidos.

“Stiprākie cilvēki, kurus zinām, savā dzīvē ir pieredzējuši sakāvi, ciešanas, cīņu un zaudējumu. Taču viņi ir atraduši ceļu laukā no šī bezdibeņa. Šie cilvēki novērtē dzīvi un izjūt to līdz sirds dziļumiem. Viņi ir iejūtīgi, līdzcietīgi un mīloši. Stipri cilvēki rodas tikai dzīves grūtākajos brīžos…””

Elizabete Kiblere-Rosa

No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante