Iecerot rakstu krājumu, pašsaprotams ir jautājums par tā adresātu, respektīvi, lasītāju. Uzklausot augstskolu pasniedzēju, studentu un skolotāju jautājumus un pārspriedumus par dzejas analizēšanu, radies secinājums, ka tā ir kļuvusi par problēmu. Dzejas analīze baida, atgrūž, rada netīksmi, kam dziļākās saknes slēpjas neziņā, kā analizēt dzeju. Sekojot metodiskajiem norādījumiem, apgūstot dzejas analīzes pamatus pēc poētikas grāmatām, kas māga, kā lasīt dzejoli, iegūtais rezultāts nereti ir sauss mākliniecisko izteiksmes līdzekļu, panta formas, pantmēra un motīvu uzskaitījums, kam pievienots simbolu vārdīcās sameklēts tēlu raksturojums, bet dzejoļa gars tā arī palicis neizteikts. Šajā grāmatā piedāvāta alternatīja iespēja, kā mācīties analizēt dzeju, proti, skolojoties pie pētnieka - lasot dzejoļa interpretāciju, iedziļinoties tajā, sekojot viņa domai un galu galā nonākot ar viņu dialogā. Gribētos cerēt, ka šī skola būs noderīga tiem, kuru uzdevums ir analizēt dzeju, un ka starp dzejoli, pētnieku un lasītāju veidosies auglīga komunikācija. iespējams, raksti būs saistoša lasāmviela arī dzejas cienītājiem. Ieva E. Kalniņa
