Ar „Mitoloģiskās Saules” sējumu tiek noslēgts garu gadu darbs ar Saules dainām, kurā jau sākotnēji, dziesmu tekstus publicējot, atklājās vajadzība tos konceptuāli iedalīt trīs krasi atšķirīgās kategorijās. No šīm „Trejādām Saulēm” kosmoloģiskā saule bija viena, fiziskā saule – otra, bet mitoloģiskā jeb teiksmainā saule – trešā. Ļoti plašajā fiziskās saules dziesmu korpusā savukārt bija saskatāmi trīs atšķirīgi fiziskās saules aspekti: hronoloģiskā saule kā debesu pulkstenis, siltā saule – saistīta ar meteoroloģiskiem laika apstākļiem un gaišā saule kā dienas gaismas parādība. Katrā šajā fiziskās saules kategorijā bija tik daudz dziesmu, ka par katru no tām nācās izdot atsevišķu sējumu, līdz ar ko šis „Mitoloģiskās Saules” sējums būtībā ir piektais, sākotnēji paredzētās triloģijas vietā. No aptuveni 4000 „Saules dainu” krājumā publicētām dziesmām ap 40 procentiem dziesmu atsaucas uz Sauli kā personificētu būtni vai mitoloģisku tēlu. Precīzāk izsakoties – sējuma „Saules dainas” (Vīķe-Freiberga, Freibergs, 1988, 1991) nodaļā „Teiksmainā Saule” atrodami 1567 dziesmu pieraksti (no tiem 1446 atsevišķi numurētas dziesmas, plus zināms skaits to variantu,sīkvariantu vai dublikātu ar citu numuru). Pievēršoties šo teiksmainās vai mitoloģiskās Saules dziesmu satura analīzei, šo skaitli vajadzēja papildināt ar tādiem sākotnējā „Saules dainu” datu bāzē nepārrakstītiem Krišjāņa Barona un Henrija Visendorfa „Latvju dainu” sējumos atrodamiem variantiem vai sīkvariantiem, kas varēja palīdzēt labāk izprast variācijas nianses tuvi radniecīgu dziesmu grupu starpā.
