Šis rakstu krājums ir noslēdzošā daļa projektam Atsedzot neredzamo pagātni, kura uzmanības centrā ir Latvijas un citu bijušās Austrumeiropas valstu nesenās pagātnes mākslas pārskatīšana laikmetīgā skatienā. Projekta ietvaros vairāku gadu garumā tapa virkne lokālu un reģionālu pētījumu, izstādes, konferences, semināri un publikācijas ne vien Rīgā, bet arī Tallinā, Viļņā, Budapeštā un Gdaņskā. Rakstu krājumā ir apkopota daļa no konferences Atsedzot neredzamo pagātni priekšlasījumiem, arī speciāli rakstītas esejas par tēmām un problemātiku, kas attiecas uz sociālisma perioda modernizējošo mākslu. Šie teksti, protams, neveido vienotu naratīvu, taču to kaleidoskopiskums raksturo gan reģionālo neviendabību, gan kompleksitāti. Krājumā iekļauti arī pētnieciski materiāli par Baltijas valstu un Ungārijas avangarda mākslu 60. un 70. gados, kas tapuši izstādei Paralēlās hronoloģijas.
