Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino
Iznāk kino pētnieces Ingas Pērkones jaunā grāmata “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino”. Pieredzot arvien bagātīgāku pašmāju kino devumu, kad aug gan filmu kvalitāte un kvantitāte, gan skatītāju skaits, ir likumsakarīgi šajā procesā iesaistīt arī zinātnisku refleksiju par latviešu kino. Tāpēc izdevniecība “Neputns” izdod kino zinātnieces Ingas Pērkones monogrāfiju “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino”. Lai arī grāmata pretendē uz zinātniskas monogrāfijas statusu un tās idejiskais materiāls sakņojas pēdējo desmitgažu Rietumeiropas un ASV kino zinātnes un filozofijas pētījumos afektu teorijas laukā, šī grāmata stilistiski spēj uzrunāt arī plašāku interešu loku, aicinot iedziļināties veidos, kā kino skatītājā rada afektus jeb dažāda spektra emocijas un pārdzīvojumus. Inga Pērkone skaidro: “Monogrāfijā “Afekti un atmiņas: par sajūtām un Latvijas kino”, izmantojot afekta pavērsiena teorētiskās literatūras iedvesmojošās idejas, esmu pētījusi Latvijas filmās rādītos cilvēku emocionālos un fiziskos pārdzīvojumus, ķermeniskās izpausmes un pieredzējumus; analizējusi, ar kādiem mākslinieciskiem paņēmieniem sajūtas uz ekrāna tiek veidotas, un kādu iespaidu tās atstāj uz skatītāju. Mazliet pievērsos arī kino un atmiņas savdabīgajai laiktelpai, ko veido gan filmās ietvertās atmiņu ainas, gan pašas filmas un atmiņas par tām, gan arī filmu krātuves.” Katra Ingas Pērkones grāmata ne tikai paplašina mūsu zināšanu lauku par Latvijas kino vēsturi, bet arī aktualizē Latvijas kino teorijā paradigmas un konceptus, kas ir novatoriski arī starptautiskajā zinātnes vidē. Tā savā jaunākajā pētījumā “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino” autore veido aizraujošas dažādu tagadnes un pagātnes kinematogrāfisko parādību afektu kartes. Vēl vairāk: filmu analīzē izmantojot radikāli subjektīvu pieeju zinātniskam tekstam, Pērkone ir celmlauze Latvijas kino teorētiskajā domā, uzskatāmi demonstrējot, ka pētnieka subjektivitāte var būt norma arī akadēmiska tipa tekstos. Kino kritiķe Dr. phil. Elīna Reitere
