Grāmata ir fundamentāls pētījums par vijoli un vijoļmūziku Latvijas mūzikas vēstures kontekstā no pirmsākumiem (17. gadsimtā) līdz mūsu dienām. Tajā parādīta vijoļspēles attīstības hronoloģija un ievirzes Latvijā, vijoles vieta dažādu sabiedrības grupu dzīvē dažādos laikmetos tradicionālās un profesionālās kultūras kontekstā, kā arī Rietumeiropas un Austrumeiropas mūzikas kultūras ietekmju kontekstā.
Pētījuma sešās nodaļās aplūkoti visi galvenie ar vijoles pielietojumu Latvijā saistītie jautājumi: vijoles vieta mūzikas instrumentu saimē, vijoļu darinātāji, vijole Latvijas laukos (tradicionālajā kultūrā) un pilsētas feodālajā un pilsoniskajā sabiedrībā, vācbaltiešu un latviešu vidē, vijole mūzikas audzināšanā un izglītībā, mājas muzicēšamā, izklaides mūzikā, vijoļmūzikas koncerti un to vēsturiskā dinamika, Latvijas vijoļvirtuozi dažādos laikmetos Latvijā un ārzemēs, atskaņotājmākslas skolas, vijole ansambļos un orķestros, Latvijas vijoļu būvētāji, Latvijas un trimdas latviešu komponistu kompozīcijas vijolei. Izveidotās tabulas un diagrammas ļauj nolasīt attiecības un salīdzinājumus starp dažādiem vijoļspēles aspektiem arī kvantitatīvā izteiksmē. Grāmatu ilustrēs plašs vizuālais materiāls - unikālas fotogrāfijas, dokumenti, koncertu programmas u.c.
Darbā skarti daudzi tematam kontekstuāli un fona jautājumi, tādejādi to var uzskatīt arī par Latvijas mūzikas vēstures pētījumu vijoles un vijoļmūzikas attīstības prizmā.
