Latviešu strēlnieki! Šiem vārdiem uz mūžiem vajadzētu kvēlot ikvienā mūsu sirdī un apziņā, atceroties jaunekļus un vīrus, kuri Pirmā pasaules kara liesmās pašapzinīgi un lepni pacēla latviešu vārdu atpazīšanai tālu pāri savas mazās tēvzemes robežām. Tautai un dzimtenei grūtā brīdī viņi apliecināja gatavību upurēt dzīvības nākotnes vārdā. Nu jau vesels gadsimts mūs šķir kopš laika, kad samērā negaidīti kā spožas zvaigznes iemirdzējās astoņi latviešu strēlnieku bataljoni, vēlāk izvērsti par astoņiem pulkiem un rezerves pulku kā cīnītāju izretušo rindu nemitīgu papildinātāju. Aizstāvot dzimto zemi pret iebrukušo Vācijas karaspēku un tā draudiem tautas pastāvēšanai, no 1915. gada oktobra līdz 1918. gada februārim strēlnieki izkala varonības oreolu. Lai neaizmirstam Ziemassvētku un citas kaujas, kurās daudzi no viņiem devās ar vēl neskaidru nojausmi par Latvijas valsti, kam, par spīti visam, pienācās tapt.