Nacionālā pretošanās kustība Latvijā 1959. - 1986.

Ir pagājuši jau 30 gadi kopš laika, kad cilvēkiem par Latvijas vēsturi bija pieejams tikai viens – okupācijas varas viedoklis. Šajā laikā salīdzinoši daudz pētīta valsts okupācija, tautas garīgā, intelektuālā un ekonomiskā spēka iznīcināšana, masveida izsūtīšanas pirms un pēc Otrā pasaules kara. Mazāk pētīts ir neredzamais karš, ko īstenoja Latvijas nacionālie partizāni, un vēl mazāk apzināta tā cīņa, ko veica atsevišķi cilvēki un grupas laikā no 1959. līdz 1986. gadam – starp nacionālkomunistu krišanu nežēlastībā un Dziesmoto revolūciju. Šis izdevums ir veltīts tieši šim laikam un cilvēkiem, kas ziedoja savu dzīvību un dzīvi brīvas Latvijas idejai ārpus lielām kustībām un masu pasākumiem. Ir īpaši vērtīgi apzināties, ka arī šajā, it kā klusajā laikā zem biezā melu un puspatiesību ledus urdzēja nepakļāvīgas domas, vārdi un darbi, kas izlauzās un atjaunoja mūsu Latvijas valsti.Izdevums ietver sevī divas daļas. Vienā daļā ir Dr. hist. Ginta Zelmeņa sastādītais 216 politiski represēto personu saraksts, kas satur īsas ziņas par katru notiesāto, un Latvijas karte, kurā uzskatāmi paradītas pretestības kustības dalībnieku dzīves vietas un nozīmīgākās pretošanās kustības akcijas. Neapšaubāmi, ka par katru no šiem cilvēkiem varētu sarakstīt apjomīgu romānu,un žēl, ka par dažiem no viņiem nav zināms gandrīz nekas. Atsevišķi pētāms, protams, būtu arī jautājums par to, cik no sarakstā minētajiem cilvēkiem VDK bija izdevies savervēt par ziņotājiem un cik nozīmīgu informāciju viņi VDK sniedza. Attiecībā uz dažiem no viņiem atsevišķas norādes par kaut kāda veida sadarbību ar VDK iespējams atrast krimināllietās vai uzraudzības lietās, tomēr parasti norādes šajos dokumentos iespējams interpretēt diezgan dažādi, līdz ar to viennozīmīgus secinājumus no šādām norādēm izdarīt nevar . Daļa no šajā sarakstā minētajiem cilvēkiem atrodami arī LPSR VDK aģentūras kartotēkā , tomēr bez papildu dokumentiem izdarīt tālejošus secinājumus būtu nepareizi. Ilustrācijai otrajā grāmatas daļā apkopotas tikai viena pretošanās kustības dalībnieka – Bruno Javoiša atmiņas par viņa noziegumu pret okupācijas varu, ieslodzījumu un pratināšanām LPSR Valsts drošības komitejā (VDK) un sekojošiem septiņiem gadiem stingra režīma labošanas darbu kolonijā Mordvijā. Pēc daudzu pretošanās kustības dalībnieku liecībām, tieši tur satikās tautas zieds un tika izglītoti un apmācīti cilvēki, kas bija Atmodas “vaininieki”. Starp viņiem īpaši jāizceļ Gunārs Astra un Voldemārs Zariņš. Ja par pirmo no viņiem ir saglabājies salīdzinoši daudz liecību, tad par otro, kas bija neskaitāmu brīvības cīnītāju iedvesmotājs un garīgais skolotājs, liecību nav gandrīz nemaz. Pateicoties Bruno Javoiša un rakstnieces Noras Ikstenas centieniem, 2018. gadā apgādā “Pētergailis” klajā nāca Voldemāra Zariņa dzejas izlase. Grāmatas iedvesmotājs un salikuma veidotājs, Minsteres Latviešu internāta "Rīga" vaditājs Imants Balodis šo izdevumu velta latviešu jauniešiem, kas izauguši brīvā valstī un kuru sirds deg par Latvijas nākotni, un cer, ka izdevums radīs iedvesmu vēl neapzinātu pretošanās kustības stāstu atklāšanai un dziļākai izpētei. Grāmatu ilustrē nekur nepublicētas fotogrāfijas no Gunāra Astras, Lidijas Doroņinas- Lasmanes, Agra Šēfera, Kārļa Šēfera un citu brīvības cīnītāju privātajiem arhīviem, kā arī Bruno Javoiša zīmētais Mordvijas 11. lēģera plāns. Grāmatas mākslinieks Ivo Grundulis. Izdevumu atbalsta: VKKF, NA, Imants Balodis, Māris Niklass, Vilis Vītols