Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam mēdz saukt par “baigo gadu”. Šā gada laikā čeka arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja 400.
Šī grāmata ir veltīta tam, kas notika Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27.–29. jūnijā, kad padomju vara bez tiesas noslepkavoja 99 Latvijas iedzīvotājus. Rīgas Centrālcietumā notikusī traģēdija bija Rīgā masveidīgākā, taču līdzīgas traģēdijas notika arī citviet, piemēram, Liepājā, Ludzā, Rēzeknē, Valmierā un Krustpils aerodromā. Komunistiskā režīma represīvās metodes 1941. gada vasarā bija nežēlīgas arī citās okupētajās valstīs: Lietuvā, Igaunijā, kā arī Ukrainas un Baltkrievijas rietumu daļās.
Pēc Otrā pasaules kara komunistu okupētajā Latvijā par notikušo klusēja, baidoties no iespējamām represijām. Piespiedu klusēšanas rezultāts bija dramatisks –– sākoties iespējai brīvi runāt, līdzās patiesiem faktiem vairojās arī mīti un izdomājumi.
Darbs pie grāmatas tika uzsākts 2014. gadā un prasīja 10 gadus. Tā ir ne tikai nogalināto piemiņa, bet arī mēģinājums restaurēt vēsturisko patiesību.
