Robērs Šūmanis, Eiropas tēvs (1886-1963)

1950. gada 9. maija notikumi Francijas ārlietu ministru Robēru Šūmani ((1886–1963) uz pasaules skatuves izvirzīja priekšplānā. Šajā dienā īstenojās 20. gadsimta politikas auglīgākā ideja. Robērs Šūmanis svinīgi aicināja Eiropas demokrātiskās tautas no brīvas gribas apvienoties, lai veidotu „likteņu kopību”, kurai vēsturē līdzīgas nav bijis. Uz šo aicinājumu atbildēja sešas valstis. Vēsturnieki šo dienu dēvē par Eiropas Kopienas dzimšanas dienu. 1950. gada 9. maijā Eiropas vēsturē tika atšķirta jauna lappuse. Varbūt arī pasaules vēsturē. Renē Ležēna grāmata stāsta par Robēra Šūmaņa izcilo personību un par to, kā tika nonākts līdz šim vēsturiskajam notikumam. Grāmatas ievadvārdos Jurģis Klotiņš, iniciators grāmatas izdevumam latviešu valodā, raksta: Šodien Latvijā un Eiropā ļoti vajadzīga garā bagātu un idejās lielu personību klātbūtne gan politikā, gan citās darbības jomās. [..] Robēra Šūmaņa personība aicina atjaunot demokrātiskas nācijas gribu un prasību pēc krietnuma politikā. Tā aicina “vēlēties vairāk” – vairāk atbildības, atklātības un godprātības. Vēlēties politiķus, kuri nevis nonivelē demokrātiskas nācijas priekšstatu par to, kādam jābūt “tautas kalpam”, bet gan, gluži otrādi, ar savas dzīves un darba piemēru to ceļ. [..] Grāmata var sniegt iedrošinājumu tiem, kuri šobrīd strādā mūsu Latvijas valsts un tautas labā valsts pārvaldē un citās jomās, tostarp jo īpaši nevalstiskajās organizācijās. Robēra Šūmaņa piemērs palīdz no jauna saskatīt dažādās nozarēs strādājošo darba vērtību un aicina domāt par to, kā konkrētā darbā “kalpot un darīt labu”. Kā grāmatas autoru Renē Ležēnu reiz Francijā, tā arī šodien Latvijā Robēra Šūmaņa personība var iedvesmot dāmas un kungus teikt “jā” darbībai politikā un sabiedriskajā dzīvē. Lai iedvesmo grāmatas galvenā varoņa reiz paustā atziņa: „Mēs visi esam darbarīki, kaut arī nepilnīgi. Providence mūs izmanto, lai piepildītu savas lielās ieceres, kas pārsniedz mūsu saprašanu.”