Es pazīstu vairs tikai sevi

Ludviga Sējas dienasgrāmatas un memuāru pirmpublicējums ir stāsts par Latviju un ticību brīvībai. Ludvigs Sēja (1885–1962) – diplomāts, ārlietu ministrs, Latvijas pārstāvis ASV, Lielbritānijā un Lietuvā. 1922. gadā sekmēja Latvijas de iure atzīšanu no ASV puses. Starpkaru posmā centās panākt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā. Vācu okupācijas laikā iesaistījās pretošanās kustībā kā Latvijas Centrālās padomes ģenerālsekretārs. 1944.–1951. gadā atradās nacistu un komunistu apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, Štuthofas koncentrācijas nometnē, Lubjankas un Lefortovas cietumā un citās ieslodzījuma vietās. Pēc atgriešanās no nometinājuma Komi APSR 1958. gadā Latvijā strādāja par valodu skolotāju un tulkotāju. Dr. hist., profesors Ēriks Jēkabsons: “Ludvigs Sēja bija viens no pieredzējušākajiem un spilgtākajiem Latvijas diplomātiem. Ļoti inteliģenta, erudīta personība, Latvijas patriots, piedzīvojis profesionālus panākumus un cilvēcisko traģēdiju okupācijā. Viņa dzīve ir izcils apliecinājums gan mūsu diplomātijas sasniegumiem un grūtībām, gan Latvijas valsts un nācijas sarežģītajiem likteņiem kopumā. No vēsturnieka viedokļa raugoties, šis ir viens no gadījumiem, kad vēsturiskas personības darbību apliecina tik daudzpusīgi dokumentāli avoti. Tas arī atspoguļots grāmatā.” Dr. hist. Uldis Neiburgs: “Ludviga Sējas mūžs un pārdzīvojumi nacistu un padomju ieslodzījumā un piespiedu atšķirtība no savas ģimenes ir spilgta liecība Latvijas valsts un tautas traģiskajam liktenim divu noziedzīgu totalitāru režīmu – staļiniskās Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas – pakļautībā un apliecinājums viņa nelokāmajai uzticībai brīvai un demokrātiskai Latvijas Republikai.”