Ingmars Bergmans (1918–2007) savas dzīves laikā radīja aptuveni septiņdesmit darbus kino un televīzijai, iestudēja vairāk nekā simts lugas teātra skatuvei un radio. Šim neticamajam devumam bija sava cena. Ingmars Bergmans bieži atradās baiļu un trauksmes stāvoklī. Viņš bija precējies piecas reizes, un viņam bija deviņi bērni. Un dažas no tā laika izcilākajām aktrisēm bija viņa mīļākās. Aiz sevis viņš atstāja piekrāptas sievas, pamestus bērnus un nepārtraukti noraizējušos vecākus. Vienlaikus viņam izdevās būt saprastam un piedotam. No viņa baidījās, viņu ienīda, viņš tika mīlēts un apbrīnots. Un cildināts.
Zviedru žurnālists un rakstnieks Tomass Šēbergs (1958) stāsta par vīrieti savas mākslas perifērijā un aizkulisēs, parādot viņu galvenokārt kā dēlu, vīru, tēvu un mīļāko. Un nemiera cēlāju un raižu izraisītāju Bergmanu. Tas ir stāsts par spēcīgām kaislībām, par mīlestību, seksu un nodevību.
Ar unikālu dokumentu palīdzību – Bergmana mātes dienasgrāmatām, ģimenes korespondenci, kā arī arhīva izrakstiem – šī grāmata izgaismo pavisam citu pasaulslavenā teātra un kino režisora personības pusi.
No zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure.
