Grāmata par Jūrmalas gleznotāju Rolandu Beitneru (1917–2006), kurš ir atstājis aiz sevis ne tikai gleznas, bet arī memuārus. Būdams Latvijas valsts laikabiedrs, viņš piedzīvojis gan tās uzplaukumu, gan zaudēšanu. Atmiņu grāmatā daudz spilgtu raksturu, cilvēku un vides tēlojumu, kas parāda Latviju dažādos laikmetos – kā brīvvalsti un okupētu zemi. R. Beitners vēlējās savu pieredzi dokumentēt, jo dzīvesstāsta izstāstīšana vai uzrakstīšana ir reizē gan izlīdzinājums ar dzīvi, gan dziedināšana sev un citiem. Mākslinieks atklāti stāsta par piedzīvoto un pārdzīvoto, arī ļoti intīmo un personisko.
