Minna Freimane (1847–?), mājskolotāja, kambarjumprava, literāte un ceļotāja, bija savam laikam neparasta personība. 19. gadsimta 70. gados viņa pati pelnīja sev iztiku, mācēja vairākas svešvalodas, interesējās par vēsturi un kultūru, uzstājās ar publiskām runām un pašmācības ceļā nodarbojās ar studijām bibliotēkās. Viņa apceļoja plašas teritorijas – Kaukāzu, Rietumeiropu un Ēģipti –, par saviem ceļojumiem rakstīja un aprakstus publicēja. Taču šodien latviešu literatūras un kultūras vēsturē viņa pieder pie aizmirstajām personībām.
Grāmatā "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti" vienkopus lasāmi ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam, – laikā, kad ceļošana strauji kļuva par nodarbi, kas pieejama arvien lielākam cilvēku skaitam, nojaucot robežas starp sociālajām kārtām, tautībām un dzimumiem.
Grāmatu papildina teksta komentāri, ievada eseja, kurā aplūkota autores biogrāfija, un ilustrācijas. Ievada un komentāru autore Zita Kārkla. Grāmatas māksliniece Vivianna Maria Stanislavska.
