Rainis un viņa mātes
“Viņas dzīvoja laikā, kad par sievietes tiesībām vēl neviens nerunāja...”
Grāmata ir biogrāfisks romāns par konkrētu cilvēku dzīvēm — Raiņa māti Dārtu un vecāko māsu Līzi —, un tās uzdevums ir rosināt lasītājus ieskatīties Raiņa tuvo cilvēku dzīves takās, sākot no Vecumnieku novada Bārbeles, Valles, Vecumniekiem un Stelpes līdz pat Vitebskai!
Sen jau pamanīts: nozīmīgas vēsturiskās personas “ņem” sev līdzi un pārnes citos laikmetos veselas apdzīvotās vietas ar to apkārtni, ar ļaudīm un likteņiem, par kuriem mēs citādi varētu neuzzināt neko un nekad. Rainis, dzimis Jānis Pliekšāns, tādējādi atveda Ginu Viegliņu-Vallieti pie dzejnieka māsas Līzes, abu vecākiem un tālākiem senčiem. Šīs grāmatas stiprā puse — tieši atrastie, izpētītie fakti, sejas, stāsti, dziesmas, sen pagājušās dzīves apstākļi, paražas, detaļas, kurām gribas ticēt. Par varoņu dialogiem un to ticamību gan var strīdēties. Bet, re, kur gandrīz uz labu laimi ņemtais citāts no tikko izlasītā: “Vadātājs parasti parādījās vai nu redzamā, vai neredzamā veidā.” Vai tas neskan brīnišķīgi?
