Richarda Zarriņa atmiņas

“Richarda Zarriņa (1869–1939) ieguldījums latviešu lietiskās grafikas jomā ir izcils. Viņš veidojis Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, diplomus, pastmarkas. Kopā ar Vili Krūmiņu Richards Zarriņš izveidoja Latvijas ģerboņa attēlu. Pēc Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas beigšanas 1895. gada Richards Zarriņš ieguva stipendiju izglītības papildināšanai ārzemēs. Studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. 1899. gadā, atgriezies Pēterburgā, sāka strādāt Krievijas Valstspapīru spiestuvē, daudzus gadus bija mākslinieks un tehniskais vadītājs. Zīmējis metus Krievijas valsts naudaszīmēm, monētām, vērtspapīriem, plakātiem, diplomiem un pastmarkām. 1919. gadā Richards Zarriņš atgriezās Latvijā un kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku. Richards Zarriņš ir arī ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Vienu no pirmajiem ekslibriem mākslinieks radīja 1897. gadā savai nākamajai sievai – zviedru dziedātājai Evai Sundblad. Richards Zarriņš arī iecerējis un sastādījis vērienīgo krājumu “Latvju raksti” trijos sējumos (1924–1931), kam ir būtiska nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Viņš ir “Latvju dainu” pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Līdzās darbam vērtspapīru spiestuvē Zarriņš ir bijis ļoti ražīgs mākslinieks: veidojis ofortus, litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis grāmatas un periodiskos izdevumus, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, portretus. Pievērsies arī pedagoga darbam, vadījis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas meistardarbnīcu un mācījis etnogrāfiju un latviešu ornamentu. Sava mūža laikā Richards Zarriņš savu vārdu un uzvārdu rakstījis vecajā ortogrāfijā, tādēļ tas saglabāts arī šajā izdevumā.