Starp debesīm un zemi
Vectēva memuāri ir ļoti personiski un cilvēciski. Tie neapraksta notikušās kaujas, veikto lidojumu rezultātus, sasniegtos tā laika aviācijas pasaules lidojumu rekordus, bet viņa dzīves ceļu, attiecības ar cīņu biedriem, komandieriem, palīgiem, tehniķiem. Tie stāsta arī par situācijām, ar kurām saskaramies pat mēs. Par visu, kas veido mūsu vērtību sistēmu.
Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien. Neviens cilvēks nav gatavs attiecībām un dzīvei. Mans vectēvs šajā sakarā memuāros vēstī, ka spēju un mākslu izdzīvot dzīves vētrās nosaka Visaugstais Dievs, mēs paši un mūsu likteņa ceļabiedri un mēs varam mācīties attiecībās un dzīvi - dzīvojot.
