“Manevrēšana starp trim kaimiņiem, kas savā starpā raugās viens uz otru ar neuzticību, kopēja robeža ar PSRS, Vācijas pietuvošanās mūsu teritorijai uz ļoti niecīgu distanci, neskaidra politika ziemeļos, nestabila situācija dienvidos, vācu minoritāte, naidīgo spēku propaganda un pretpropaganda — visi šie apstākļi kopā ņemot attaisno mūsu saucienu pēc stipriem nerviem, skaidra skata un droša prāta.”
No Latvijas ārlietu ministra
Vilhelma Muntera apkārtraksta
Latvijas sūtņiem ārzemēs
(1939. gada 26. aprīlis)
Grāmata “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā” ir tapusi, sadarbojoties četriem diplomētiem vēsturniekiem — I. Feldmanim, A. Strangam, J. Taurēnam un A. Zundam. Pirmajā sējumā, kas hronoloģiski aptver starpkaru periodu un Otrā pasaules kara sākuma posmu, autori apskata Latvijas ārpolitiku un tās diplomātisko darbību Baltijas reģiona un Eiropas starptautisko attiecību kontekstā. Izraudzītā pieeja nodrošina iespēju detalizēti izanalizēt Latvijas starptautisko stāvokli un sniegt atbildi uz jautājumu, cik atbilstoši bija Latvijas ārpolitiskās vadības pieņemtie lēmumi un tās rīcība attiecīgajā situācijā. Interesants ir mēģinājums Latvijas ārpolitiku pētīt no izvirzīto stratēģisko mērķu un alternatīvo risinājumu skatpunkta. Grāmatā vispusīgi izvērtētas gan Latvijas diplomātu veiksmes, gan arī neveiksmes.