Jukuma Vācieša apcerējums “Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme”, kas ir šīs grāmatas pamatā, sarakstīts īsi pēc Krievijas pilsoņu kara beigām un pirmoreiz iznāca Pleskavā 1922. gadā. Tam bija lemts kļūt par aizliegtu grāmatu divkāršā nozīmē. Padomju Savienībā tā krita nežēlastībā un, jādomā, tika iznīcināta Staļina vadītajā vēstures viltošanas periodā. Savukārt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, atskaitot nedaudzas personas, apcerējums plašākām lasītāju aprindām nebija pieejams.
Papildināts ar Ulža Ģērmaņa trimdā tapušiem komentāriem un priekšvārdu, pulkveža Jukuma Vācieša darbs ir interesanta liecība par ļoti svarīgu laikmetu. Tāpēc latviešu vēsturnieku un sabiedrības interesēs ir paglābt no iznīcības šo reto un savulaik gandrīz jau zudušo grāmatu.
