Mākslas filma „Rīgas sargi” veltīta Latvijas neatkarības kara kulminācijas brīdim – cīņai pret Bermonta karapulkiem 1919. gada rudenī. Filma pirmizrādi piedzīvoja 2007. gadā, un jau pirmajos mēnešos to noskatījās Latvijai rekordliels skatītāju daudzums. Skatītāju neviltotā sajūsma mijās ar asu kritiku, ko visvairāk izraisīja scenārija līnijas novirzīšanās no vēstures faktiem. Vēstures zinātāji pārmeta gan latviešu strēlnieku atgriešanās pārbīdi laikā un kāda ministra Niedras uzrašanos Kārļa Ulmaņa vadītajā kabinetā, gan bermontiādes norises ilgumu un Jelgavas pils aizstāšanu ar Rundāli. Savukārt filmas veidotāji – Aigars Grauba un Andrejs Ēķis – izmaiņas attaisnoja ar to, ka šī filma nav veidota kā dokumentāls stāsts, kur hronoloģiski būtu parādītā Brīvības cīņu gaita. “Mēs stāstu gribējām padarīt ļoti personisku. Likt cilvēkiem sajust to vēstures elpu nepastarpinātā veidā,” par filmu, kuras pamatā vēstījums par draudzību un to, cik svarīgs ir draugu plecs arī tik izšķirīgā brīdi kā cīņā par savu valsti – Latvijas Republiku, stāsta režisors Aigars Grauba.
Filmas mērķis bijis parādīt mūsdienu cilvēkiem, kā toreiz – tālajā 1919. gadā – nācijai nācās saņemties un sapni par savu valsti izcīnīt ar asinīm. Viņi atzīst, ka jāzina arī vēstures patiesie fakti, kas filmai kalpoja kā “ceļa zīmes”, tāpēc šo grāmatu uzskata par filmas veidotāju parāda atdošanu „Rīgas sargu” skatītājiem.
