1904. Melanholiskais valsis

Ingas Žoludes jaunais garstāsts “1904” sākotnēji tapis kā sadarbības projekts starp literātiem un mūziķiem — 2017. gada novembrī kopā ar jauno komponistu Oskaru Herliņu notika lasījums-spēle-performance Raiņa un Aspazijas mājā, kas bija veltīta Emīlam Dārziņam un viņa “Melanholiskajam valsim”. Kopdarbības laikā autorei radās ideja garstāstam par to, kā 1904. gadā Dārziņš nonāca pie “Melanholiskā valša” idejas vai, drīzāk, kā šī ideja, ierosme nonāca pie komponista. Šis stāsts ir tik savdabīgs un netradicionāls uzskatam par to, kā būtu jāvēsta mākslas personību stāsti, ka šī grāmata tapusi kā literatūras-mūzikas-mākslas vienība. Grāmatas vizuālajam ietērpam izmantots E. Dārziņa laikabiedra un līdzīga mākslas “neatzītā ģēnija” gleznotāja Ādolfa Zārdiņa darbs “Moderna sabiedrība”, kas pulsē vienotā ritmā gan ar valsi, gan Dārziņa traģisko likteni, gan Žoludes tekstu. Grāmatu papildina mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža un mākslas zinātnieces Dainas Auziņas esejas par Emīlu Dārziņu (1875-1910) un Ādolfu Zārdiņu (1890-1967). Mazs, bet skaists un vērtīgs literārs darbs gan divu izcilu mākslinieku piemiņai, gan apliecinājums literatūras, mūzikas un mākslas simbiozes neizsmeļamajām iespējām, savā ziņā arī mēģinājums radīt mākslinieciski kvalitatīvu iespēju katras vienas kultūras nozares cienītājiem gūt ieskatu un uzzināt par pārējo esamību. “Ingas Žoludes stāsts “1904” ir poētiski precīzs un mākslinieciskā ziņā suģestējošs darbs, atklājot Emīla Dārziņa personību izteikti padziļināti, viņa intīmo un dvēselisko seju un gara pasauli parādot lietišķā un emocionālā sava laika kontekstā.” Viesturs Vecgrāvis “Vai tā nav ar visu skaistumu – tas tikai iziet mums cauri, ja ļaujam, bet skaistuma šajā pasaulē ir gana maz, lai tas uzkavētos kādā no mums. Un cilvēks ir kā tāda mūzika, kas tikai iziet pasaulei cauri...” Inga Žolude Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu