Autores dzeja mūs ved caur dažādām dvēseles noskaņām. No klusām izjūtām un sāpēm, kad savi domu purvi jāizbrien, no neziņas mirkļa, kad mīlestību kā putnu — ne paturēt, ne projām dot, līdz mežonīgam mulsuma tango. No mūžīgā klātbūtnes līdz skaudriem jaunas vertikāles meklējumiem.