Debesīs Dievs bīda mēbeles

Kā no dziļa miega es uzmodos bija jau vasaras beigas kā vēzis atmuguriski biju ierāpies nākotnē ārēji vieglāks iekšēji īsāks es turpinu savas gaitas it kā nekas nebūtu noticis rudens augļu spēks manī ielīst kopā ar saules sulām vasaras pēdējās dienas pie apvāršņa tumši mākoņi debesīs dievs bīda mēbeles “Vairs neuzzināt, kā Juris Kronbergs būtu sastādījis šo dzejoļu krājumu, bet es izdarīju šādi: pirmajā nodaļā jaunie Vilki Vienači, otrajā — dzejoļi, kas radušies pēc krājuma UZ BALKONA vai palikuši ārpus tā, trešajā — tie dzejoļi, kas rakstīti pēdējos divos gados, kad Juris jau dzīvoja Latvijā. Kad atkal un atkal tos pārlasu, apbrīnoju psiholoģiski precīzo laika izjūtu, atbrīvotību, valodas rotaļas, Jurim raksturīgo ironiju un asprātību. Pilnīgi iespējams, ka šis ir spēcīgākais viņa dzejoļu krājums. Reti savus labākos dzejoļus dzejnieks uzraksta mūža beigās, bet, manuprāt, Juris to ir izdarījis, it kā atvadoties, it kā cenšoties ieķerties dzīvē ar vārdu nagiem — asiem un maigiem. Patiesiem.” Guntars Godiņš Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis