Debesīs Dievs bīda mēbeles
Kā no dziļa miega es uzmodos
bija jau vasaras beigas
kā vēzis atmuguriski
biju ierāpies nākotnē
ārēji vieglāks iekšēji īsāks
es turpinu savas gaitas
it kā nekas nebūtu noticis
rudens augļu spēks manī ielīst
kopā ar saules sulām
vasaras pēdējās dienas
pie apvāršņa tumši mākoņi
debesīs dievs bīda mēbeles
“Vairs neuzzināt, kā Juris Kronbergs būtu sastādījis šo dzejoļu krājumu, bet es izdarīju šādi: pirmajā nodaļā jaunie Vilki Vienači, otrajā — dzejoļi, kas radušies pēc krājuma UZ BALKONA vai palikuši ārpus tā, trešajā — tie dzejoļi, kas rakstīti pēdējos divos gados, kad Juris jau dzīvoja Latvijā. Kad atkal un atkal tos pārlasu, apbrīnoju psiholoģiski precīzo laika izjūtu, atbrīvotību, valodas rotaļas, Jurim raksturīgo ironiju un asprātību. Pilnīgi iespējams, ka šis ir spēcīgākais viņa dzejoļu krājums. Reti savus labākos dzejoļus dzejnieks uzraksta mūža beigās, bet, manuprāt, Juris to ir izdarījis, it kā atvadoties, it kā cenšoties ieķerties dzīvē ar vārdu nagiem — asiem un maigiem. Patiesiem.”
Guntars Godiņš
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
