Juris Būmeisters. Dzeja
Kārlis Būmeisters godinot vectēva simtgadi, izdod padomju disidenta Jura Būmeistera dzejas grāmatu
Mūziķis Kārlis Būmeisters, godinot sava vectēva simto atceres gadu, apkopo un izdod padomju disidenta, zinātņu kandidāta, sociāldemokrāta, zinātniskās literatūras autora un mācībspēka Jura Būmeistera piemiņas grāmatu “Dzeja”, ieskaņojot arī sevis komponētu dziesmu ar vectēva vārdiem. Pirmo reizi izdotajā darbā apkopoti Jura Būmeistera (1918-2000) dzejoļi, sākot no astoņpadsmit gadu vecuma neatkarīgas Latvijas trīsdesmitajos gados, vēlāk kara, okupācijas laikā un noslēdzot ar dzeju, kas rakstīta apcietinājumā astoņdesmitajos gados bēdīgi slavenajā “gulagā” Perm36, kurā Būmeisters izcieta sākotnēji piespriestu 15 gadu brīvības apņemšanu par “dzimtenes nodevību”, spiegošanu, sadarbību ar ārvalstu aģentiem un neatļautām valūtas operācijām.
“Viss dzīvē izlīdzināts tiek
Un rit pa lielu loku –
Cik prieka kādreiz dvēselei,
Tik – kādreiz moku”
“Mans vectēvs, kuru man bija tā laime iepazīt un zem kura klusās, mīlošās delnas bija iespēja izaugt līdz trīspadsmit gadu vecumam, viņš reiz dāvinot man necili izdrukātu mazu viņa dzejas blociņu, ierakstīja šādu novēlējumu ”Dēļiņ, krāj, kop un vairo skaisto”. Ir pagājuši 20 gadi kopš tās dienas, un patiesi nespēju aptvert, cik gan pārlaicīgs, sevi papildinošs un reizē sevi noslēdzošs vēstījums ir apslēpts šajos īsajos trīs vārdos – krāt, kopt, vairot. Tā vien ir sanācis, ka gluži neapzināti visu savu dzīvi kā mūziķis, acīmredzot, to arī esmu savā ziņā arī darījis. Taču šim vēlējumam patiesais gods tiek atdots šodien, kad varu kopt viņa skaistumu, viņa dzīves dzejas, sajūtas, mulsumu, sāpes, mīlestību pret tuvāko un savu zemi, izteiktu tā, lai to saprastu tie, kam jāsaprot. Šāda kaluma vīri un sievas ir tie, kas zem okupācijas akmens “sībīrijās” un tepat ir azotē sargājuši, lolojuši mūsu valsts un pirmās neatkarības pavedienus, lai tos kādam nodotu. Man sažņaudzas sirds, domājot par to, cik daudziem tas nav izdevies.” norāda Kārlis Būmeisters.”
Zāle nolīkst.
Jauna sprauksies dzietos.
Vecais jaunam cenšas dot, kā bij’,
Lai tad, veidojoties jauno domu spietos,
Jaunais paceltos līdz pašai debesij!
“Šī bija mana Latvijas simtgades apņemšanās. Izoderējot radinieku atvilktnes, bēniņus, zudušas pierakstu burtnīcas un atrastās vēstules no apcietinājuma, šogad veicu garāko un vērtīgāko sarunu ar savu vectēvu. Atšķirībā no bērnības es šoreiz klusēju, runāja vairāk viņš.”
Grāmatā, 160 lapaspušu piemiņas grāmatā apkopota Jura Būmeistera dzeja, oriģinālo pierakstu krāsaini attēli, fotogrāfijas, kā arī noslēdzoši vēstules ģimenei no apcietinājuma gadiem Sibīrijā.