Mariagrammas

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā laistas pazīstamā latviešu dzejnieka un tulkotāja Leona Brieža vizuālo dzejoļu krājums „Mariagrammas”. Tāds dzejas krājums, kurā pārstāvēta tikai un vienīgi grafiska dzeja, Latvijā iznāk pirmo reizi. Tie ir dzejoļi – zīmējumi, kas uzzīmēti ar vārdiem. Šis krājums ir paredzēts pieaugušajiem, tomēr izlases kārtībā vecāki varēs ielūkoties šo dzejoļu vizuālajā telpā arī kopā ar saviem bērniem. Vizuāli neparasto dzejoļu aplūkošana un lasīšana sekmēs bērnos radošu skatījumu uz realitāti. „2009. gada rudenī, kad ekspromta veidā tapa mani pirmie vizuālie dzejoļi, es pirmkārt iedomājos par Skaņas un Tēla, Skaņas un Burta un visbeidzot Vārda seno, noslēpumaino saistību,” paskaidro Leons Briedis. „No senēģiptiešu hieroglifiem un šumeru ķīļrakstiem ir veidojušies dažādu tautu raksti un alfabēti. Sākotnēji tie izpaudušies kā savdabīgi zīmējumi uz alu sienām un vēlāk pakāpeniski pārtapuši ornamentos, rūnu rakstos, piktogrammās un ideogrammās. Izmantojot savas sievas Marijas vārdu un uzsvērdams Poēzijas visdziļāko saistību ar cilvēka gara pirmsākumiem, es šos grāmatā apkopotos vizuālos sacerējumus atļāvos tēlaini nosaukt par „mariagrammām” cerībā, ka šis vārds ir pietiekoši tēlaini vispārināts, lai kļūtu par visas grāmatas titulu.” Filologi uzskata, ka pirmie vizuālie dzejoļi radušies Indijā un Persijā 6. gs. p. m. ē., taču līdz mūsdienām nav saglabājušies. Vizuālu vai, kā tos dēvēja sengrieķu filologs Simmijs no Rodas – figurālu dzejoļu – vēsture ir sena. Tos rakstījuši ne vien sengrieķu un latīņu dzejnieki, bet arī modernisti Gijoms Apolinērs, Dilans Tomass, E. E. Kamingss un citi. Latviešu dzejā vizuālais aspekts kā poētiskā koncepcija līdz šim izpaudies reti. Viskonsekventāk vizuālo dzeju rakstījusi dzejniece Valija Brutāne (1911 – 1990).