Mariagrammas
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā laistas pazīstamā
latviešu dzejnieka un tulkotāja Leona Brieža vizuālo dzejoļu
krājums „Mariagrammas”. Tāds dzejas krājums, kurā pārstāvēta
tikai un vienīgi grafiska dzeja, Latvijā iznāk pirmo reizi. Tie ir
dzejoļi – zīmējumi, kas uzzīmēti ar vārdiem. Šis krājums ir paredzēts
pieaugušajiem, tomēr izlases kārtībā vecāki varēs ielūkoties šo dzejoļu
vizuālajā telpā arī kopā ar saviem bērniem. Vizuāli neparasto dzejoļu
aplūkošana un lasīšana sekmēs bērnos radošu skatījumu uz realitāti.
„2009. gada rudenī, kad ekspromta veidā tapa mani pirmie vizuālie
dzejoļi, es pirmkārt iedomājos par Skaņas un Tēla, Skaņas un Burta
un visbeidzot Vārda seno, noslēpumaino saistību,” paskaidro Leons
Briedis. „No senēģiptiešu hieroglifiem un šumeru ķīļrakstiem ir
veidojušies dažādu tautu raksti un alfabēti. Sākotnēji tie izpaudušies
kā savdabīgi zīmējumi uz alu sienām un vēlāk pakāpeniski pārtapuši
ornamentos, rūnu rakstos, piktogrammās un ideogrammās. Izmantojot
savas sievas Marijas vārdu un uzsvērdams Poēzijas visdziļāko saistību
ar cilvēka gara pirmsākumiem, es šos grāmatā apkopotos vizuālos
sacerējumus atļāvos tēlaini nosaukt par „mariagrammām” cerībā, ka šis
vārds ir pietiekoši tēlaini vispārināts, lai kļūtu par visas grāmatas titulu.”
Filologi uzskata, ka pirmie vizuālie dzejoļi radušies Indijā un Persijā
6. gs. p. m. ē., taču līdz mūsdienām nav saglabājušies. Vizuālu vai, kā
tos dēvēja sengrieķu filologs Simmijs no Rodas – figurālu dzejoļu –
vēsture ir sena. Tos rakstījuši ne vien sengrieķu un latīņu dzejnieki, bet
arī modernisti Gijoms Apolinērs, Dilans Tomass, E. E. Kamingss un citi.
Latviešu dzejā vizuālais aspekts kā poētiskā koncepcija līdz šim izpaudies
reti. Viskonsekventāk vizuālo dzeju rakstījusi dzejniece Valija Brutāne
(1911 – 1990).