Antons Georgs Bose. Zīmējumi
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) klajā nākusi vēsturnieces Anitas Meinartes grāmata par Ēveles draudzes mācītāja Antona Georga Boses (1792–1860) unikālo zīmējumu kopumu – 206 portreti, viena ainava un divas titullapas -, kas atrodas muzeja krājumā. Antons Georgs Bose Zīmējumi tapuši īsā laika posmā – no 1857. līdz 1860. gadam. Starp portretētajiem Ēveles, Vecjērcēnu, Jaunjērcēnu, Ķempēnu, Ķeižu, Ķemeres un Rencēnu muižas ļaudīm ir saimnieki, kalpi, amatnieki, muižas kalpotāji, draudzes skolas skolotājs un skolēni, rekrūši, muižas dārznieks, ķesteris, krodzinieki, ubagi un pat kāzu muzikants. Portretu vēsturiskās izziņas vērtību ceļ fakts, ka tie ir precīzi datēti, norādot zīmēšanas gadu, mēnesi un datumu. Minēts portretētās personas vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvieta – piederība muižai un mājām. Antona Georga Boses veikumam, kas atspoguļo tipisku lauku dzīves ainu 19. gs. vidū, nav analoga Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā. Antona Georga Boses zīmējumi plašākā atklātībā nonāca 19. gs. beigās saistībā ar gatavošanos Latviešu etnogrāfiskajai izstādei 1896. gadā. Izstādē tie tika eksponēti 3. sadaļas “Antropoloģija” apakštēmā “Fotogrāfijas, zīmējumi un gleznojumi” līdzās latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Ādama Alkšņa, Artura Baumaņa u.c. mākslinieku zīmētiem zemnieku portretiem. Grāmatas pirmajā nodaļā aplūkota zīmējumu krājuma vēsture līdz tā nonākšanai Valsts vēsturiskajā muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) 1939. gadā. Otrā nodaļa stāsta par Ēveles baznīcas celtniecību un draudzi 19. gs. pirmajā pusē un vidū. Trešajā nodaļā sniegts īss pārskats par Boses dzimtas vēsturi. Grāmatas ceturtajā nodaļā analizēti portretu ikonogrāfiskie un mākslinieciskie aspekti. Piektajā nodaļā, pētot Ēveles draudzes baznīcu grāmatas, dvēseļu revīziju materiālus, pagasta tiesu protokolu grāmatas u.c. rakstītos vēstures avotus, veidots stāsts par portretēto cilvēku likteņiem, tos saistot ar Latvijas vēstures norisēm 19. gs. vidū. Kataloga daļā iekļauti visi 209 zīmējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma un Georga Kalniņa portrets, kas 1939. gadā nav nonācis muzejā, bet glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā. Bose_atv1 Boses dzimtas pārstāvjiem ir bijusi nozīmīga vieta Latvijas kultūras un mākslas vēsturē. Antona Georga Boses pusbrālis bija pazīstamais vācbaltu portretists Ernsts Gothilfs Bose (1785–1862), kura dēls arhitekts Haralds Jūliuss fon Bose (1812–1894) projektēja Rīgas biržas ēku. Grāmatas autore ir Mg. hist. Anita Meinarte, vēsturniece, mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā.
