Monogrāfijas sastādītāja Laima Slava norāda: “Ir tik daudz amizantu stāstu par Romana Sutas enerģisko darbošanos sava laika latviešu mākslas skatuves un dzīves norisēs, turklāt allaž iekuļoties nepatikšanās, ka aiz tā visa nereti diemžēl piemirsts, šķiet, pats galvenais – krāšņais un daudzveidīgais viņa mākslas mantojums. Suta noteikti bija viens no sava laikmeta garšas veidotājiem, mākslas aktualitāšu apzinātājiem, mākslinieka atbildības lauka paplašinātājiem.
Jaunu ceļu meklētājs glezniecībā un apdāvināts rakstītājs – viņš karoja par laikmetīgās mākslas izpratni Latvijas sabiedrībā, veidoja saites ar Eiropas mākslas centru intelektuālajiem strāvojumiem, īpaši jau tiem, kas valdīja visu mākslinieku tābrīža Mekā – Parīzē.