Kūrēšanas veidi
Pazīstamais mākslas kurators un kritiķis Hanss Ulrihs Obrists – neapšaubāmi viena no nozīmīgākajām personām starptautiskajā laikmetīgās mākslas ainā – šajā eseju krājumā atminas savas karjeras spilgtākās epizodes un iedvesmojošākās tikšanās, vienlaikus pārdomājot kuratora lomu un profesijas vēsturisko diskursu. Viņa secinājums ir:
“Kūrēšanas process pašos pamatos vienkārši nozīmē savienot kultūras un satuvināt to atsevišķos elementus. Kuratora uzdevums ir izveidot savienojumus, kas ļautu šiem atšķirīgajiem elementiem saskarties.”
Autora uzmanības lokā šajā grāmatā ir mākslinieki, kuri viņu iedvesmojuši (Pēters Fišli un Dāvids Veiss, Gerhards Rihters, Kristians Boltanskis u. c.), mākslas vēsturē nozīmīgi personāži, renesanses laika Wunderkammer un mūsdienu muzeji, izcilākās izstādes, kā arī ieceres, kas palikušas neīstenotas.
Šveicē dzimušais Hanss Ulrihs Obrists (Hans Ulrich Obrist, 1968) ir kurators, mākslas kritiķis, rakstnieks un kopš 2006. gada – Londonas prestižās Serpentine Gallery līdzdirektors. 2009. gadā mākslas žurnāls ArtReviev Obristu ierindoja 100 ietekmīgāko mākslas pasaules cilvēku saraksta pirmajā vietā, un kopš tā laika viņš nav atstājis tā pirmo desmitnieku.
Kopš savas pirmās izstādes “Pasaules zupa” (“World Soup”), kuru Obrists sarīkoja 23 gadu vecumā savā virtuvē, viņš kūrējis vairāk nekā 300 mākslas skates, tostarp pasaules prestižākajās izstāžu telpās. Pazīstams arī kā spožs intervētājs, kurš savas karjeras laikā ierakstījis kopumā ap 2000 stundu ilgas sarunas ar mūsdienu mākslas personībām, publicējis ap 200 mākslas katalogu un vairākas grāmatas.
Grāmatas līdzautors – Asads Raza.
