Mēs nemitīgi dzirdam, ka atlikušas vien piecas minūtes līdz pasaules bojāejai un patlaban ir mūsu pēdējā iespēja novērst katastrofu. Bet ko tad, ja aizkavēt nelaimi var tikai pieņemot, ka tā jau notikusi?
Provocējošākais mūsdienu filosofs Slavojs Žižeks pievēršas aktuālajam: kā esam nonākuši ideoloģiskās sprukās starp “piedauzīgo jauno populismu”, labēju reliģisko fundamentālismu un kreiso “voukismu”? Kāpēc kļūst arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem ne tikai politikā un medijos, bet arī visās pārējās dzīves sfērās? Ko Ukrainas kara apstākļos ietver jēdziens “normalitāte” – vai karš var kļūt par ikdienas normu un vai to uzsākusī Krievija, kas kritusi par upuri Putina fašistiskajam režīmam, jebkad atkal būs “normāla”? Kurš ir labāk piemērots, lai pārvarētu mūsdienu krīzi: mākslinieki un domātāji, vecie labie birokrāti vai pragmatiski “reālpolitiķi”?
Grāmatā “Par vēlu atmodai” Žižeks ne tikai atpazīst mūsdienu Rietumu ētiskās degradācijas pazīmes, bet arī cenšas formulēt “kaut ko jaunu”, kas palīdzētu tikt galā ar šībrīža bezjēdzīgajiem kultūrkariem, panākot reālas pārmaiņas. Viņš aicina radikāli mainīt priekšstatus par politiskajiem procesiem, kurus arvien spēcīgāk ietekmē sociālo mediju algoritmi, pāriet uz “postkapitālismu”, ņemot vērā pilsoņu pamatprasības, un sākt savdabīgu pilsonisko mobilizāciju, kas nozīmē “pārkāpt ne tikai parastos tirgus noteikumus, bet arī iedibinātās demokrātijas normas”.
Vents Sīlis, filosofs
SLAVOJS ŽIŽEKS (Slavoj Žižek, 1949) ir slovēņu filozofs un kultūras kritiķis, kurš pazīstams ar provokatīviem pārspriedumiem par politiku, psihoanalīzi un populāro kultūru. Viņa darbi pēta mūsdienu sabiedrības sarežģītākos jautājumus, metot izaicinājumu tradicionālajai domai.
