Aizslēposim pēc avotkresēm! Savvaļas un dārza augi veselīb
Izrādās, ka Latvijā ir trīs simti ēdamu augu sugu un mūsu senči ikdienas uzturā lietojuši visaz 160. Kā nākas, ka galdā liekam gandrīz tikai tos dažus populārākos, kas lielveikalā? Pat ja dobē audzējam pa tādam eksotiskam dārzenim kā cigoriņš vai topinambūrs, dažam joprojām nenāk prātā apēst izravētās nezāles – virzas, gārsas, nātres. Taču kāpēc dārza nevēlamo viesi mest kompostā, ja tas satur tikpat daudz vērtīgo vielu, cik ar nodomu sētais? Turklāt ēst var arī puķes – mārpuķītes, vijolītes, tulpes un citas. Zupām īpašu toni un garšu piešķir kliņģerīšu un samteņu ziediņi, kurus pirms salnām jāsteidz saplūkt un sakaltēt, lai pietiktu arī ziemai. Ēšanā, izrādās, ir kāds vienkāršs likums – nedēļas laikā salātos jāparādās visām varavīksnes krāsām. Ne jau acu priekam; katra krāsa liecina par noteiktu vielu klātbūtni augā, un tās visas mums ir vajadzīgas. Kā šos dažādos augus savākt un apēst – arī par to šajā grāmatā.
