Adele

Dzejniece, dramaturģe un prozaiķe SANDRA VENSKO rakstniecībā darbojas jau trīs gadu desmitus. Sāka ar dramaturģiju, turpināja ar dzeju un stāstiem, līdz 2014. gadā devās pie lasītājiem ar pirmo romānu “Maigā okupācija”. Par savu daiļradi viņa saka: “Kad rakstu bērniem, tad esmu tā mazā meitene, kura nekad nekļūst liela. Tad man ir bērna acis. Kad pamazām tapinu lugu, tad visi ir klāt, esošie, neesošie personāži. Ar romānu tāpat. Ar dzeju ir savādāk — dzeja ir tāds kalns, ko nevar pastumt no sevis prom. Dzeja ar savu spēku izlauž ceļu, vienalga, kur es atrastos.” “Kā nokļūt miera ostā? Nu kaut vai aizirties pēdējiem spēkiem uz salas, kur neviens neprasa, kas ar tevi, Adele, notika? Pēc stundas man jābūt pie psihoterapeita. No vienas puses, labi. Lai tas prāta mocītājs pūlas un meklē atbildes manā vietā. No otras – par ko naudu maksāju? Par sāpēm, ko sarunas rada? (..) – Tu jūties kā cietēja? – Pirms astoņiem gadiem, kad pirmoreiz ienācu šajā telpā, es jutos kā cietēja. Un arī tagad jūtos kā cietēja. Esmu runājusi tikai un vienīgi par jūtām. Par vainas apziņu atbildu es pati sev. Savu terapiju vēlos beigt… Paldies. (..) Vai esmu izdarījusi pareizu izvēli un kāda būs mana dzīve turpmāk? Mani mēģinājumi sevi mierināt ar domu, ka Fridrihs ir saprātīgs, pretimnākošs, arī gatavs uzupurēties manis dēļ, pārbauda manu attiecību stiprumu. Nē, nu var noticēt visam, arī stāstam par mīlestību…” Sandra Vensko “Adele”