Latviešu prozaiķa Alberta Bela (1938–2024) romāns “Cilvēki laivās” (1987) ir viens no ievērojamākiem latviešu literatūras darbiem, kas iezīmē valstiskās neatkarības atgūšanas sākumu – nacionālās pašapziņas pieaugumu, vēsturiskās atmiņas atgriešanos un nepieciešamību saglabāt tradīcijas. Tas aicina domāt par to, kā mazai tautai izdzīvot starp lielajām un vai ir iespējama vienošanās, ja katram sava taisnība šķiet vienīgā pareizā.