Kamenes un skudras
Inga Ābele raksta: "Desmit gadu stāsti par cilvēka dabu un cilvēku dabā no dažādiem skatpunktiem. Skudra vai cilvēks, zvaigzne vai mikrobs – Visumam viena struktūra, un tikai laiks ir lielais šķīrējs un vienotājs. Par laiku gribas domāt un par sapni. Divi lielie noslēpumi. Atziņa, ko guvu, rakstot šo grāmatu, – spārnu bojājumi… nesāp. Ne tauriņam, ne skudru mātei, ne kamenei... Viņi ļoti brīnās pavasaros, tie taureņi ar ieplēstiem spārniem. Kustina, staigā, bet – un te ir tas sāpīgums – izdzīvot, dzīvot pa īstam vairs nevar. Tāpat arī cilvēkam ir neredzami spārni. Noteikti ir. Gara gaisma. Tā ļoti jāsargā no bojājumiem."
