Nomaļā Latvijas pagastā pie kādas nenozīmīgas pieturas pēc pieprasījuma autobusa šoferiem mēdz uznāk savādas sajūtas – tāds kā apjukums, neizskaidrojams nogurums, viens no viņiem šad un tad uz pieturas soliņa mana mazu, sarāvušos puišeli. To pašu zēnu arvien biežāk redz arī tuvīno māju saimniece Zinta.
Pamazām romāns aizved lasītāju pagātnē – uz laiku pirms piecdesmit gadiem, kad no mājām aizklīda Zintas mazais brālis. Atklājas sarežģītās attiecības nelaimes piemeklētajā ģimenē – mātes, visu cienītas vietējās ārstes Margaritas, ambīcijas un dziļā mīlestība pret dēliņu, kā arī pieaugošā vienaldzība pret meitu.
