“Vai “Straumēni” ir vajadzīgi šodienas Latvijai? Bieži dzirdēts, ka grāmata ir novecojusi, tā Latvija vairs nepastāv... Ne Edvartam Virzam, ne “Straumēniem” nav atradusies vieta Latvijas kultūras kanonā. Tiesa, toreizējā latviešu sēta jau sen pazudusi pagātnē ― tā tas bija jau “Straumēnu” sacerēšanas laikā. To pašu var teikt par dainām, kurās apslēpto dzīves gudrību daudziem jāmācās no jauna.
Neraugoties uz visām nievām, Edvarta Virzas “Straumēnos” paustās vērtības ir viens no lieliem stūrakmeņiem, uz kā turas mūsu šodienas dzīve arī tad, ja daudzi to neaptver.
Edvarta Virzas “Rakstu” pirmajā sējumā Virzas māsasdēls, dzejnieks Vitauts Ļūdēns ir rakstījis: “Mēs kā vislielāko balvu dodam “Straumēniem” tautas nākotni. Un velti ap Latviju līdīs un lodās ar indes zobiņiem un zobiem modernie bermontieši.”
Darba prieks, māju apziņa un godprātība apslēpta pamatos, uz kuriem būvēta Latvija. Latvietība ir Zemes un Debesu saskaņa.”
Diāna Jance, Edvarta Virzas mazmazmeita
