Smarša

Laikā, kad Latvijā viss plaukst pilnā sparā, ziedošajiem ceriņiem pievienojas latviešu dzejas krājums “Smarša”. Šī izlase ar veclaicīgo nosaukumu veltīta neredzamajai dimensijai – smaržai. Krājuma priekšvārdā teikts: “Smaržas mūs ieskauj jau kopš piedzimšanas brīža. Smaržo mātes piens, pirmā grāmata, pirmā mīlestība.” Šo dzejas izlasi var uzskatīt par turpinājumu krīzes dzejas krājumam “Mierinājums”, kas nāca klajā pagājušajā gadā. “Šie divi dzejas krājumi labi papildina viens otru,” stāsta izlases sastādītāja Marika Rozenberga, pazīstama arī kā parfimērijas entuziaste. “Smaržai piemīt dziedinošs spēks, un tā spēj sniegt mierinājumu arī dvēseles krīžu laikā.” “Ņem šo ceriņzaru, / lai nav elpot grūt, –/ citu pavasari/ var vēl sliktāk būt.” Tā – nu jau gandrīz pirms simt gadiem rakstījusi Austra Skujiņa. Viņai blakus dzejas krājumā “Smarša” satiekam arī latviešu dzejas klasiķus Raini, Aspaziju, Edvartu Virzu, Eriku Ādamsonu, Aleksandru Čaku un citus. Nekas nav svešs latviešu dzejniekiem – aromātus viņi ataino tikpat spilgti un emocionāli kā vizuālos tēlus, piešķirot sajustajam augstāku jēgu. Sastādītāja un priekšvārda autore: Marika Rozenberga, ilustrācijas: Baiba Baiba, māksliniece: Anna Aizsilniece Lasītājus sagaida arī pārsteigums, par kuru parūpējies lietuviešu parfimērs Aistis Mickevičs no smaržu studijas “FumparFum Vilnius”.