Ģederts Eliass

2012. gads ir jubilejas gads vienam no latviešu glezniecības mantojuma stūrakmeņiem – Ģedertam Eliasam (1887–1975), visnoslēpumainākajam un nenovērtētākajam no 20.–30. gadu populārajiem māksliniekiem. Meistara 125. gadskārtu atzīmējot, izdevniecība „Neputns” sadarbībā ar SIA „Alfor” ir sagatavojusi un klajā laidusi monogrāfisku albumu „Ģederts Eliass”. Grāmatas albuma daļu veido ap 500 Ģederta Eliasa darbu izlase no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja fondiem, kā arī no privātkolekcijām. Lielākā daļa darbu publicēta pirmoreiz. –Zīlēnu māju fenomens un Eliasu dzimta. Anarhists, sociāldemokrāts vai vienkārši revolūcijas notikumu aizrauts jauneklis? – 1905. gada notikumu mīkla. Briselē akadēmiski izglītots mākslinieks, kas gadu papildinājies Parīzē, nevis viņa paaudzei ierastais Rīgas un Krievijas mācību iestāžu ceļš. Savrupas, sevī noslēgtas personības oreols un tajā pašā laikā romantiski vētraina un traģikas skarta privātā dzīve. Vairāku mākslinieku paaudžu pedagogs Mākslas akadēmijā. Mākslas pētnieks ikgadējos vasaras ceļojumos pa Eiropas muzejiem. Mākslas tekstu sacerētājs un redaktors Latviešu konversācijas vārdnīcai un Purvīša mākslas vēsturei. No gleznotāja – eksperimentētāja līdz episka vēriena latviešu lauku sētas ainavas atklājējam. – Tādu var iezīmēt aptuveno tēmu loku, kuru tiecas aptvert meistara biogrāfijas izklāsts. To papildina Ģederta Eliasa māsasmeitas Izabellas Cielēnas un drauga Ugas Skulmes dēla Jurģa Skulmes atmiņas par gleznotāju. Pirmo reizi grāmatā plaši izmantoti materiāli no Jurģa Skulmes rīcībā nodotā Ģederta Eliasa māsīcas Elzas Ružģietes arhīva, grāmatā iekļauta arī vēstuļu izlase. Atradīsim arī plašu bibliogrāfiju un personu rādītāju.