Elefantību meistars
Ilzes Būmanes-Grasmanes grāmata “Elefantību meistars” ir veltījums gleznotājam, teātra un kino scenogrāfam Laimdonim Grasmanim (1916–1970) viņa 100. dzimšanas dienā, kas tiek atzīmēta 2016. gada 12. maijā.
Dzimis Krievijā, pēc Pirmā pasaules kara ar ģimeni atgriezies Liepājā, Grasmanis mākslinieka gaitas sāka Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet pirmo praktisko pieredzi scenogrāfijā guva Liepājas operas teātrī. Vēlāk mākslinieks pārcēlās uz Rīgu, kur iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, bet par viņa divām nozīmīgākajām darba vietām uzskatāms Akadēmiskais drāmas teātris (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) un Rīgas kinostudija. L. Grasmanis piedalījies tādu ikvienam zināmu un vēl arvien mīlētu latviešu filmu, piemēram, “Atbalss” (“Aija”), “Zvejnieka dēls”, “Šķēps un roze”, “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Pie bagātās kundzes”, “Vella kalpi” u.c. tapšanā.
Grāmatas autore, Laimdoņa Grasmaņa meita, žurnāliste Ilze Būmane-Grasmane saka: “Būdams teātra un kino scenogrāfs, tēvs gan izrādēm, gan kinofilmām uzspieda spēcīgu, brīvdomīgu glezniecības zīmogu. Savukārt darbs teātrī un Kinostudijā deva ražīgas ieceres glezniecībai.”
Ar Liepāju un tajā dzīvojošo ģimeni saistās kāda īpaša leģenda mākslinieka biogrāfijā, ko Grasmaņa meita aprakstījusi gan mākslinieka 80 gadu jubilejai veltītajā grāmatā “Dzīve”, gan skārusi arī jauniznākušajā grāmatā “Elefantību meistars”.
Mākslinieks visu mūžu meklējis savas patiesās dzimtas saknes, jo bijis iemesls domāt, ka vismaz viens no vecākiem, kā jau tas kara laikā mēdz notikt, bijis audžuvecāks, tomēr viņam dzīves laikā, ja arī izdevās atrast kādu pavedienu, tad ģimenei viņš to nepaguva izstāstīt.
Toties mākslinieka meita Ilze Būmane-Grasmane gluži nejauši pirms pāris gadiem Liepājā atradusi gan radus, gan mākslinieka ģimenes dokumentus, kas ļauj dzimtas leģendu pašķetināt nedaudz tālāk.
Zīmīgi, ka pēdējā mūža gadā dzimtas mājās Liepājā, L. Grasmanis uzmeklējis skolas gadu fotogrāfijas, jo īpaša vieta mākslinieka vērtību skalā piederēja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolai. Viņš uzskatīja, ka tā ielikusi stiprus pamatus turpmākajam ceļam mākslā.
Grāmatas izdošanu atbalstījuši Jūlijs Krūmiņš, SIA “Silja” valde priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura un SIA “Meliorators - J” vadītāja Lilita Dravniece.
