Latvietis dzīvo līdz Saules tecējumam. Gadu simtiem saistīts ar dabu un zemi, latvietis izjūt gaišo pavasara atmodu, kad zeme gaida sēklas un stādus, ar prieku sagaida druvu un dārzu ziedēšanu vasaras saulgriežos, kad smaržo Jāņu vainagi un liesmo jāņugunis. Svētīts un nenogurstošs latvietis novāc ražu un svin apjumības. Pie rudens bagātā galda piemin un atceras senču dvēseles. Mārtiņš atver vārtus ziemai un iestājas ziemas aukstums, sniegs apklāj laukus un mežus. Zeltaini puzuri un mūžzaļā eglīte līdz ar sveču gaismu sveic jaunā Saules gada atnākšanu cauri sniegiem un salam… Arī cilvēka mūžs piedzīvo pavasari, dzīves skaisto vasaru un bagāto vai vēju plosīto rudeni, līdz visu paņem līdz saltā aiziešana Aizsaulē.
Cilvēku stāstos, dzimtu fotogrāfijās un receptēs atklājas, cik dažādi ir latvieši darbā, ticībā un mīlestībā, kā, līdzās dzīvojot, pārņēmuši arī citu tautu tradīcijas, padarot tās arī par savas dzīves daļu. Grāmatā iekļauti vairāk nekā 150 senie un mūsdienu latviešu stāsti, teicēji dalījušies arī ar dzimtu receptēm.
Lai ražens Saules gads!
Indra Čekstere,
etnogrāfe
