Muižas Latvijā. Enciklopēdijas 1. sējums (A-H)

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas "Muižas Latvijā" vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums iegūst redzamu, taustāmu formu. Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižuvēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas. Enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis pauž gandarījumu par pirmā sējuma izdošanu: “Jebkura objektīva informācija par Latvijas kultūras vēsturi ir apsveicama, jo Latvijas vēstures izpratne jau kopš 19. gadsimta līdz mūsdienām ir tikusi deformēta, pakļaujot tās interpretāciju dažādām politiskām un ideoloģiskām tendencēm. Tieši šādā kontekstā es vēlos uzteikt Vitolda Mašnovska aizrautības un pašaizliedzīga darba monumentālo rezultātu, kas visplašākajai sabiedrībai ļaus izdarīt secinājumus par to, kas ir Latvijas eiropiskais kultūras mantojums, un kādi mēs - latvieši - esam tā mantinieki.” Apkopojot materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera institūtu Mārburgā, kas ar saviem unikālajiem attēliem un rakstītajiem avotiem par Austrumviduseiropu atbalsta šī reģiona mākslu un arhitektūru, kā arī kultūrvēstures mantojuma apgūšanu un izpēti. Kā norāda enciklopēdijas zinātniskā redaktore Agnese Bergholde-Volfa, kopdarbs ar Vitoldu Mašnovski nozīmē iespēju nodot plašākai sabiedrībai informāciju par vēsturiskas un aktuālas foto dokumentācijas vērtību un tās izmantošanu muižu un kungu māju, kā arī mākslas un arhitektūras objektu izpētē. Pateicoties projektam “Muižas Latvijā”, sabiedrība uzzinās kopējo muižu skaitu, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām.