Trapistu mūks Tomass Mērtons (1915─1968) mūsdienās ir kļuvis par zīmolu, kvalitātes zīmi. Viņš ir viens no retajiem, kas spējis radikāli ietekmēt mūsdienu cilvēku garīgā ceļa meklējumus. T.Mērtona dzīve ir kā elpu aizraujošs piedzīvojums, kas katram no mums atgādina, ka Ceļš turpinās burtiski līdz pat dzīves pēdējām sekundēm.
Izcilā dzejniece Anna Ahmatova reiz teikusi: “Cilvēki vairās no vientulības, bet ilgojas pēc vienatnes.” Varbūt šis teikums var kalpot kā atslēga Tomasa Mērtona darbam “Pārdomas vienatnē”. Tomass Mērtons aicina cilvēku ieskatīties sevī, meklēt savu patieso es, uzdrīkstēties kļūt pašam, apzinoties un mīlot savu mazo un vienlaikus bezgalīgo dzīvi.
Viņš stāsta par vienatni, kas laiku pa laikam ir tik būtiski nepieciešama arī katram mūsdienu cilvēkam: ļauties, atdot sevi, pilnībā sevi uzticēt mežu un lauku, jūras un tuksneša plašās ainavas klusumam; sēdēt klusam, kamēr saule austot paceļas pāri Zemei un piepilda tās klusumu ar gaismu. Un, atkal klusu sēžot, iegrimt meditācijā vakarā, kad pār zemi klājas nakts un klusums piepildās ar tumsu un zvaigznēm.
Dr. theol. Juris Rubenis
No angļu valodas tulkojusi Linda Straume.
