Asprātība un tās attiecības ar bezapziņu
Psihoanalīzes pamatlicēja, mūsdienu eksistenciāli filosofisko un psihoterapeitisko meklējumu aizsācēja Zigmunda Freida (1856–1939) grāmatā aplūkotas asprātības tehnikas, tās sabalsošanās ar tādiem fenomeniem kā humors, komiskais, parodija, karikatūra u. tml. Freids analizē asprātību motīvus, to iekļaušanos sociālpolitiskajās norisēs. Tiek skatīta arī asprātību psihoģenēze (spēle, joks, asprātība) un tīksmes, baudas gūšanas veidi. Vienlaikus grāmatā ir sniegts arī zīmīgāko ebrejjoku apkopojums un raksturojums. Darbs ļauj izprast smieklu funkciju cilvēku dzīvē, asprātību (jokošanas, izsmiešanas utt.) lomu attiecībās ar varu un tās pārstāvjiem; atsedz asprātību atveidi literatūrā, teātrī un mākslā; tajā analizētas nevainīgās un tendenciozās asprātības. No vācu valodas tulkojis un komentējis Igors Šuvajevs.
